Latvia

«airBaltic» atlicis vēl pusgads 200 miljonu atmaksai

LSM Ekonomika

Ekonomika / LSM Ekonomika 6 Views comments

 ĪSUMĀ:

  • "airBaltic" drīzumā jāmaksā 200 miljoni eiro par pirms 5 gadiem emitētajām obligācijām.
  • Uzņēmuma apgrozījums aug, kapitāls vēl negatīvs, un 200 miljonu eiro kompānijai nav.
  • "airBaltic" meklē aizdevējus, neizslēdz arī valsts palīdzību, bet uzskata – naudu spēs atrast paši.
  • Finanšu eksperti: Tagad aizņēmumam būs divciparu procentu likme, bankas finansējumu nesaņems. 
  • "airBaltic" plāno startēt biržā, eksperti piesardzīgi.
  • Interese par lidsabiedrību – arī no Lietuvas un Igaunijas.

Parāda atdošana ir priekšnoteikums, lai kompānija varētu kotēties biržā, un līdz ar to arī atdot valstij Covid-19 laikā sniegto atbalstu 340 miljonu eiro apmērā.

Apgrozījums aug, kapitāls vēl negatīvs

Latvijas Bankas kapitāla tirgus forumā "airBaltic" mērķus šonedēļ prezentēja par finansēm atbildīgais valdes loceklis Vitolds Jakovļevs. Viņš stāstīja, ka akciju kotēšanu biržā, lai piesaistītu naudu, kompānija apsver jau kopš 2018. gada.

Tā kā stratēģiskos investorus "airBaltic" piesaistīt neizdevās, citas iespējas kapitāla iegūšanai arī neesot.

Šobrīd "airBaltic" pašu kapitāls ir negatīvs – 71 miljona eiro apmērā. Jakovļevs uzsvēra, ka tas nozīmē augstākas procentu likmes aizņēmumiem, kas traucē konkurencē ar citām aviolīnijām.

Pēdējos gados kompānijai gan izdevies strauji audzēt apgrozījumu. Oficiālu rezultātu vēl nav, bet "airBaltic" ziņoja, ka pērn tas varētu būt 668 miljoni eiro. Plānots, ka pagājušais gads būs arī pirmais kopš 2018. gada ar nelielu peļņu.

Savukārt par finanšu vājumu liecina ne tikai negatīvais pašu kapitāls, bet arī parādi.

Pēdējā pārskatā par 2023. gada deviņiem mēnešiem norādīts, ka īstermiņa saistības par 352 miljoniem eiro pārsniedz apgrozāmos līdzekļus. Galvenais iemesls – 30. jūlijā "airBaltic" jāatmaksā pirms 5 gadiem emitēto obligāciju īpašniekiem kopumā 200 miljoni eiro. Tādas naudas šobrīd kompānijai nav.

Meklē aizdevējus, taču neizslēdz valsts palīdzību

Pēdējā kompānijas finanšu pārskatā uzskaitītas trīs iespējas, kā 200 miljonus atmaksāt: aizņemties no privātajiem aizdevējiem, izdot jaunas obligācijas vai arī prasīt palīdzību valstij.

"Visi trīs šie varianti ir iespējami. Mēs šodien nevaram nākt klajā ar paziņojumu, kurš no variantiem piepildīsies. Bet viens no tiem notiks, vēlams – labākais kompānijai un akcionāriem," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Detaļas par obligāciju pārfinansēšanu Gauss stāstīt atteicās, norādot, ka vispār jebkādi komentēt šādas lietas "airBaltic" mēroga kompānijām esot neparasti.

Tomēr vaicāts par iespēju, ka būtu vajadzīga valsts nauda, Gauss pauda pārliecību, ka kompānija spēs aizņemties pati.

"Šodien mēs neplānojam vērsties pie Latvijas valdības, jo mēs plānojam obligācijas pārfinansēt ar privātu aizdevēju naudu vai kapitāla tirgus finansējumu. Mēs nevēlamies šim mērķim prasīt valdības atbalstu. Gribam atrast citu risinājumu, un es esmu pārliecināts, ka mums būs cits risinājums. Bet mums vienlaikus nākas arī teikt, ka akcionāra loma te arī varētu būt," norādīja Gauss.

Viņš atzina, ka Baltijas reģions kopumā starptautiskajiem investoriem liekas riskants Krievijas kara pret Ukrainu dēļ.

Tāpēc runas par Krievijas karu ar NATO "airBaltic" nāk par sliktu.

Savukārt pārliecību, ka aizdevējus "airBaltic" atradīs, Gauss pamato ar kompānijas rezultātu uzlabošanos un to, ka 2019. gadā izdotās obligācijas tirgū pēc vērtības krituma ir atguvušās, tagad tikai nedaudz atpaliekot no cenas, kāda bija pirms pandēmijas.

Viņš norādīja – tas ir signāls par uzticību "airBaltic": "Tas parāda, ka mēs rīkojamies pareizi, jo mūsu obligācijas netirgotos par tādu cenu, ja finanšu tirgos būtu uzskats, ka ar "airBaltic" ir problēmas. Tikai vietējā līmenī, galvenokārt "tviterī", cilvēki nezināmu iemeslu dēļ ceļ paniku. Mēs to nedarām."

Aizņēmumam divciparu procentu likme

Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" plānos ir ierēķināts, ka tagad aizņemties būs ievērojami dārgāk nekā pirms pieciem gadiem, kad kompānija emitēja obligācijas ar 6,75% likmi.

Kādu procentu likmi kompānija var atļauties tagad, atklāt gan nevarot.

"airBaltic" cerēja obligācijas pārfinansēt jau rudenī, bet plānu atcēla.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") par to teica: "Patiešām naudas cena bija augsta. Nauda bija pieejama, bet par uz to brīdi neadekvāti augstu cenu. Šobrīd netiek strādāts pie variantiem, kur tiek sniegts valsts atbalsts, jo ir vesela virkne opciju, lai pārfinansētu tirgū šos vērtspapīrus."

Tagad situācija varētu būt tikai mazliet labāka, uzskata ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja "INVL Family Office" vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņaprāt, banku finansējumu parāda atdošanai "airBaltic" nedabūs, ja vien valsts nedos kādu garantiju.

Savukārt obligāciju tirgū, lai gan situācija esot labāka nekā rudenī, aizņemties būs dārgi – pat divreiz vai vēl dārgāk nekā 2019. gadā.

"Es domāju, ka noteikti šobrīd ir runa par divciparu ienesīgumu. Tie ir vai nu padsmit, vai pat augstāki procenti. Es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc šis iepriekšējais mēģinājums nav izdevies. Tā finansējuma cena ir ļoti augsta," teica Martinovs.

Arī bankas "Citadele" valdes loceklis Valters Ābele stāstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ieguldīt Baltijā investoriem šķiet riskantāk. Turklāt par salīdzinoši riskantu tiek uzskatīta arī visa aviācijas nozare: "Viņiem trāpa praktiski visi globālie notikumi. Gan ekonomiskie, gan pat tādi notikumi kā vulkāna izvirdums. [..] Kā strādāt šajā nozarē? Es domāju, pats galvenais veiksmes faktors ir profesionāls menedžments. Tas, manuprāt, "airBaltic" ir."

Arī Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka "airBaltic" vadītājus uzskata par labiem profesionāļiem. Tas arī dodot pārliecību, ka kompānija aizdevējus atradīs. 

"Visu cieņu, viņi šobrīd nav nākuši pie akcionāra un teikuši – palīdziet mums. Katrā ziņā viņi meklē risinājumus privātos tirgos, un es domāju, ka viņi atradīs," pauda Ašeradens.

Jautāts, kas notiks, ja tomēr neatradīs, viņš sacīja: "Tas nebūtu pareizi tagad zīlēt, ja neatradīs. Katrā ziņā visu mūsu interesēs ir, lai "airBaltic" turpina savu izaugsmi, lai viņš tiek biržā. Skatīsimies, kā attīstās situācija."

Sapnis par naudu biržā

Šobrīd plānots, ka biržā "airBaltic" varētu startēt gada nogalē. Andrejs Martinovs par izredzēm ir piesardzīgs. Viņš stāsta, ka "airBaltic" finanšu rādītāji šobrīd atgādina startapu, kas vēl cenšas nodrošināt pietiekami lielu finanšu plūsmu, nevis uzņēmumu ar jau pagaru vēsturi.

"Mēs, kapitāla tirgus industrija, skatāmies ar lielām cerībām tieši uz valsts uzņēmumu iekļaušanu biržā. Līdz ar to es teiktu, ka es negribētu, lai mēs šobrīd uzņemtos risku un mēģinātu piesaistīt investoru uzmanību "airBaltic" un mums tas neizdodas. Es negribētu riskēt. [..] Pagaidām, es domāju, ka uzņēmums nav gatavs," teica Martinovs.

Tajā pašā laikā aptaujātie finanšu nozares pārzinātāji aicina nevērtēt kompāniju tikai pēc esošajiem rādītājiem, jo investoriem vairāk interesē, kas ar viņu naudu tiks darīts.

"Lai novērtētu, vai tas būtu pievilcīgi ieguldīšanai vai ne, mums ir jāredz, kāds būs piedāvājums galdā. Kas tiek plānots, kā pats uzņēmums ir salicis projekcijas, cik daudz kapitālu viņi piesaista un par kādu cenu," teica "Investoru klubs" izpilddirektors Kaspars Peisenieks.

Līdzīgi norāda arī topošās "Indexo" bankas vadītājs Valdis Siksnis, kurš pats tikko kā vadījis IPO jeb sākotnējo publisko akciju piedāvājumu. Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" vēl ir pašā procesa sākumā: "Lai tas tiešām būtu veiksmīgs IPO, viņiem ir ļoti liela cīņa pret kalnu, ceļš pret kalnu ejams. [..] Ir daudz, daudz jautājumu, uz kuriem viņiem vēl ir jāatbild. Gan par biznesa plānu, izaugsmes stāstu, kam šī nauda tiks izmantota, kas nodrošinās viņu konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām. Bet, es domāju, aktīvi strādājot, gan jau viņi šīs atbildes varēs sniegt."

"airBaltic" vadītājs Gauss tikmēr uzsvēra, ka daudz informācijas par publisko akciju piedāvājumu nav, jo svarīgi lēmumi vēl tikai top, tajā skaitā – cik naudas jāpiesaista un kad vispār uz biržu iet. Pagaidām norit darbs ar konsultantiem.

Savukārt par investoru pārliecināšanu Gauss sacīja – jāpierāda, ka "airBaltic" ir nevis Baltijas mēroga, bet gan starptautiska kompānija, kurai austrumu tirgus aizvēršanās nav nemaz tik liels trieciens.

""airBaltic" martā paziņos labākos gada rezultātus kompānijas vēsturē. Mēs ticam, ka investori to novērtēs un teiks: "Šeit ir aviokompānija, kura spēj augt pat ar karu kaimiņos". Tas ir "airBaltic" stāsts. Tas ir stāsts, ko mēs spēsim pierādīt ar skaitļiem. Mums ir arī plāns nākotnei, mēs esam pasūtījuši jaunas lidmašīnas. Tas ir stāsts, kas mums ir jāpārdod," teica Gauss.

Interese no Lietuvas un Igaunijas

Potenciālu interesi iegādāties "airBaltic" akcijas izrādījušas Lietuva un Igaunija.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens teica, ka par to bijušas neformālas sarunas ar Baltijas valstu kolēģiem: "Tas, protams, parāda ne tikai to, ka kaimiņi novērtē "airBaltic" operacionālos rezultātus, bet arī "airBaltic" lomu kā Baltijas savienojamības un konkurenci stiprinošu faktoru. [..] Viņiem ir visas iespējas šajā IPO procesā piedalīties. Katrā ziņā šie pozitīvie signāli no kaimiņiem palīdz mums arī virzīties uz šo pirmreizējo akciju kotāciju."

Arī "airBaltic" vadītājs Gauss apstiprināja, ka pēdējās nedēļas ticies gan ar Lietuvas, gan Igaunijas atbildīgajiem ministriem. Pārrunāta "airBaltic" loma reģionā, Lietuvas un Igaunijas intereses aviācijas jomā, kā arī "airBaltic" plāni biržā.

Comments